“Tāria taku moko Māori ki ngā kiriata o te wā” – koinei te whakataukī e kawe ana i te kaupapa mō te Māoriland Film Festival 2020, ā, ka tika hoki ēnei kupu mō te katoa, ahakoa nō tāwāhi, nō Aotearoa rānei, kua tāria te tangata whenuatanga ki ngā kiriata katoa. Waimārie hoki tātou kua whakahoutia te whakanuinga nei mō te mutunga o tēnei marama whai muri mai i ngā whakawhiunga o te mate korona i te tau nei, nā runga hoki i te mōhio he wā taumaha mō tātou ngā iwi taketake o te ao, ā, tērā he rongoā ka puta mai i te mātakitaki i ō tātou nei whakaahua. Nō reira tēnei te mihi ki ngā ringatohu, ngā kaihautū me ngā kaimahi katoa i whakawhānau i ēnei kiriata ki tēnei te ao mārama, ā, ki a koutou nō Māoriland hoki e kaha hāpai ana i te kaupapa nei hei oranga mō tātou ngā iwi taketake. Ko te tikanga kua kōrero au mō ngā kiriata poto e whā, heoi, nā tō rātou pai kei te kōrero mō ngā mea e ono, ā, mehemea he ōrite ki te katoa he hākari kiriata kei te haere mai e te iwi!

Tuatahi ka tīmata ki te wāhi ngaro me te mihi ki a rātou kua whetūrangitia pēnei ki te tohunga tārai waka nei ko Tā Hekenukumai Puhipi kei te whakanuia i te kiriata ‘He Hekenga Tūhura,’ nō reira e te rangatira, moe mai rā, koutou ki a koutou, mātou ki a mātou, tēnā tātou e ngā kanohi ora. Mihi hoki ki te whānau kua whakaae mai kia hopukina i ētahi whakaahua o tō Pāpā Hec tangihanga, ā, ki a rātou ko te ringatohu ko Allan George nō Ngāti Kahungunu mā. “Kua hinga te tōtara i te wao nui a Tāne” – karekau he wā anō pea ka whai hua ai tēnei whakataukī ki te wā i hinga ai te tohunga tārai waka nei, ā, inā te kaha o tēnei kiriata poto hoki mō te whakarāpopoto i ngā kōrero mō ōna mahi e maha kei waenga hoki i ngā whakaahua o tōna tangihanga me ngā whakaahua tawhito o rātou ko Mau Piailug mā e whakarauora ana i tēnei mātauranga. He mihi maioha tēnei kiriata ki a Tā Hekenukumai, ā, he momo ōhākī pea kei te whakaaturia nei ki a tātou.

Tuarua ka huri ki ngā tōtara me ngā kauri o te wao nui a Kānata, arā ki tētahi kiriata ko te ‘Cedar – Tree of Life’ e kaha whakanui ana i ngā rākau hīta – nā ēnei ka hangaia e ngā iwi Salish ō rātou whare (whare roa), waka, hoe, kete, waka wairua, aha rānei, nō reira he tino taonga te rākau rangatira nei ki a rātou. Tika tonu ka kitea i tēnei pikitia ngā ōritetanga kei waenga i a tātou ko ngā iwi Salish me ngā tikanga tuku iho a ō tātou mātua tūpuna. He kaha nō te kiriata nei te whakaoho i te wairua me te whakamahara mai me tūpato kei ngaro ēnei taonga nā te pai o ngā whakaahua ka hopukina e ngā kaiwhakaahua ko George Faulkner rātou ko Mike McKinlay ko Sean Sullivan hoki. He pai hoki te rongo atu ki te reo o te wahine me te āta titiro ki ngā mahi o ia wahine, arā me kī ko ngā kairaranga me ngā kaiwhatu o ngā iwi Salish. “Aitia te wahine i roto i te pā harakeke” – ka taea ai te kite i te mana o ēnei wāhine e kawe tonu ana, e hāpai tonu ana i ngā mahi me ngā tikanga a ō rātou tūpuna wāhine hei oranga mō ō rātou uri ki tēnei te ao hurihuri, nō reira kei te mihi ki ngā māreikura e toru nei ko Cease Wyss rātou ko Brenda Crabtree ko Shy Waters hoki - toitū te whenua, toitū te wao tapu nui, toitū te wahine, tihei mauri ora!

Kei roto i te kiriata ko ‘Uu?uutah – Whale Hunter’ ka kitea ai ngā taonga nei ka hangaia ki te rākau hīta kei roto i te ao i te ora rawa atu rātou, arā me kī ko te ao tawhito o te Keltsmaht o Ahousaht (kei te motu o Flores ki “British Columbia” ki Kānata). Whai muri mai i te mātakitaki i te ‘Cedar – Tree of Life’ he rawe te kite i ēnei o ngā kākahu, waka, hoe, aha rānei, e whai oranga anō i roto i tēnei pikitia. He ātaahua rawa atu ngā whakaahua nā Alex Goetz, ā, ko te mea tino pai ko te āhua o te kuia o Uu?uutah me ōna whakaakoranga, te āhua o te kupu me tōna hūmārie hoki. He kiriata tēnei kei te whakaatu ki te ao i tērā āhuatanga nō te kuia e kaha pupuri ana i ngā taonga o te ao tawhito hei puna mātauranga ka rukuhia e te hunga rangatahi.

Pērā hoki aku whakaaro mō ngā koroua kei roto i te kiriata ko ‘Elders’ nā Tony Briggs nō Yorta Yorta/Wurundjeri (Woiwurrung) i Te Pāpaka-nui-a-Māui/Ahitereiria i tohu. Ka kitea mārika tērā āhuatanga o te kaumātua ka waihō mā te tamaiti te whai whakaaro ake. Torutoru ngā kupu ā ngā kaumātua e rua nei, heoi kei te kitea he momo whakaako anō tērā ka kaha pupuritia nei e te hunga kaumātua o ngā iwi taketake.

Huri atu ki te kaupapa o te kiriata ‘Hinekura,’ he rawe hoki te kite i te kaha whakakite i ētahi o ngā tikanga e pā ana ki te ikura i kawea e ngā mātua tūpuna i ngā wā o mua, arā i mua i te taenga mai o te Pākehā. Ka mātakitakina e māua ko taku tamāhine, tekau mā rua te pakeke, ā, kua tino pai te kaupapa nei ki a ia – ka mea mai ia kei te hiamo ia ināianei ki te whiwhi i tōna awa tapu, ā, ko tōna hiahia kia pērā ō mātou mahi ki ērā i kitea ai kei roto i te kiriata nei. Ka mea mai hoki ia me kaua tonu ētahi e pōhēhē tonu kāore i mōhiotia, i āheitia rānei e ngā wāhine o mua te mau patu, rākau, whawhai, pakanga rānei, nō reira kei te mihi ki a rātou ko te ringatohu ko Becs Arahanga nō Waitaha, nō Ngāi Tahu, nō Ngāti Raukawa hoki mā, mō tō rātou kaha āwhina i te whakarauoratanga o ēnei āhuatanga hei oranga mō ngā kōhine me ngā uri whakatipu.

Kāti ake, ko te kiriata poto tino pai ki a au ko ‘Liliu’ nā Jeremiah Tauamiti nō Falelatai i Hāmoa i tohu. Te mutunga kē mai o te pai o ngā mahi whakaari a te kiripuaki wahine mātāmua ko Ana Tuisila! Kātahi ko te tū rangatira me te mana o te wahine hei whakakore katoa i te mana o te palagi! Ka kitea hoki ki tōku nei titiro tētahi āhuatanga nō te wahine nō Hāmoa, nō reira rā ka mihi ki a koe e te whaea! He rawe tēnei kiriata me ōna āhuatanga katoa, tae noa mai ki ōna whakaahua tīmatanga i a te ua e patapata mai ana ki runga ki ngā rau o te taro kei waho whare. Karekau he “dusky maiden,” tētahi “hula girl” rānei ki konei, ā, karekau ngā tae o ngā mātārere tūrihi. Me kaua rawa hoki tātou e pōhēhē rānei kei ngā kiripuaki tāne nō Hāmoa te mana i tēnei kiriata – kei te rangatira, te matai nei a Nua (Ana Tuisila) te mana nunui whakahirahira katoa! Ka hītaratara te kiri i a ia e kōrero ana, nō reira rā ka mihi mō te pai o tēnei āhuatanga!

Heoi, mehemea ka whakaraupapatia e au ngā kiriata poto katoa kei te pai ki a au kua tata whakahua i ngā mea katoa – tērā he kiriata mō ia o tātou kei roto i te kohikohinga nei, ahakoa pakipūmeka, pakiwaitara rānei. Nō reira e te iwi ahakoa rā te māharahara mō te mate korona me ngā taumaha katoa o te wā nei, anei ētahi kiriata hei rongoā anō mō tātou ko ngā uri a rātou ngā tini morehu o ō rātou wā – kāinga rawatia hei kīnaki mō tō kai tūturu, arā ko te ora taurikura i ō tātou nei wā. Hei takitaki i ngā kupu o te kuia o Uu?uu~tah, “Kua oraiti mātou mō ngā tau takimano. Kua tae mai te wā mō te aronga whakamua. I a ētahi atu iwi e whawhai ana mō te whenua me ngā wai hei oraiti tonu, nā Io tēnei katoa i tākoha mai ki a koe... Kāti ake te oraiti. Kia nui te ora ināiatonunei.”

Māoriland Film Festival
24th-27th September

Feature image: Cedar Tree of Life